JoomlaTemplates.me by BlueHost Reviews

Avārijas dienests 64507010  Pēc 22.00 - 28686506

Parakstīta vienošanās par projekta “Balvu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības III kārta” īstenošanu

Publicēts Trešdiena, 28 Februāris 2018

 

05.decembrī 2017.g. Balvu novada pašvaldības aģentūras “SAN-TEX” direktors Uldis Sprudzāns parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības fonda projekta Nr. 5.3.1.0/17/007 „Balvu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības III kārta” īstenošanu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnijā noteikumiem Nr. 403 ”Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” īstenošanas noteikumi, ES un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību un Sadarbības iestādes 2017.gada 1.septembra lēmumu Nr. 39-2-60/8466 par projekta iesnieguma “ Balvu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības III kārta” apstiprināšanu ar nosacījumu, 2017.gada 30.oktobra atzinumu Nr. 39-2-60/10865 par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un 2017.gada 14.novembra atzinumu Nr.39-2-60/11675 par lēmuma ietverto nosacījumu izpildi, vienojas par kārtību Projekta īstenošanai, finansējuma piešķiršanai un uzraudzībai, paredzot ,ka:

1.  Projekta darbību īstenošanas laiks pēc Vienošanās noslēgšanas ir 48 mēneši.

2.  Projekta kopējie izdevumi: 1665444.00 EUR, no tiem kopējie attiecināmie izdevumi 757553.94 EUR:

2.1. Atbalsta summa 69.63% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 527454.43 EUR, no tās:

2.1.1. KF finansējums 69.63% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 527454.43 EUR ( kanalizācijas izbūve);

2.1.2. pašvaldības finansējums 30.37 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 230099.51 EUR.

3. Projekta kopējie neattiecināmie izdevumi 907890.06 EUR:

3.1. pašvaldības finansējums 907890.06 EUR (ūdensvads).

4. Būves adrese: Balvu pilsēta

4.1.Ūdensvada un kanalizācijas izbūve paredzēta : Kooperatoru, Lauku, Miera, Dārza, Zaļās ielu posmos, Bērzu un Pļavu ielu posmos, Celtnieku un Ziedu ielu posmos.

Autoruzraudzību nodrošina SIA “WESEMANN”

Uz šo brīdi ir izsludināti iepirkumi :

“Balvu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības III kārta” būvniecība

„Balvu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības III kārtas būvuzraudzība”

 

 

 Informāciju sagatavoja:

Ludmila Baltā

Balvu novada pašvaldības aģentūras ''SAN-TEX''

ekonomiste-plānotāja

e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku zināšanai!

Publicēts Otrdiena, 11 Aprīlis 2017

      Sācies pavasaris un līdz ar to arī daudzdzīvokļu mājās tiek veikti remontdarbi. Lai šajās mājās varētu veikt  remontus, kuru summa pārsniedz EUR 500  (P/A SAN-TEX apsaimniekotajās mājās),  ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības   lēmums.  Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Lēmumu pieņemšanas kārtību daudzdzīvokļu mājās regulē Dzīvokļu īpašuma likums.     

Ir  3 varianti, kā var pieņem lēmumus daudzdzīvokļu mājā:

  1. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē .
    Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas.  Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.
          Uz kopsapulci jāierodas ar īpašuma apliecinošu dokumentu. Ja dzīvokļa īpašums ir reģistrēts uz vairākām personām, tad viņiem ir jāvienojas, kurš pārstāvēs visu intereses, uzrakstot pilnvaru (pie notāra nav jāapstiprina). Ja dzīvokļa īpašnieks nevar pats ierasties uz kopsapulci, viņš arī var uzrakstīt pilnvaru citai personai pārstāvēt viņa intereses kopsapulcē. Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.
  2. Nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā.
        Lēmumu var pieņemt arī nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. To var izdarīt  aptaujas veidā - dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma projektu par lemjamo jautājumu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
         Par balsošanas rezultātiem dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem.
  3. Citādi savstarpēji vienojoties.
        Lai pieņemtu lēmumu citādā veidā, nekā divos iepriekšējos variantos, ir nepieciešama visu (100%) dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās. Dzīvokļu īpašnieku kopība  ar visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu var noteikt, kuri jautājumi izlemjami tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kā turpmāk sasaukt sapulces, kādā veidā veikt aptaujas,  kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un noformējami tajās pieņemtie lēmumi un protokoli. Ja tādas 100% vienošanās nav, tad lēmumi jāpieņem izmantojot vienu no pirmajiem diviem variantiem. Nav pieļaujams, ka dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks vāc parakstus staigājot pa dzīvokļiem vai satiekot uz ielas, kāpņu telpās, kamēr nav 100% kopības lēmuma to darīt, jo mēdz būt gadījumi , kad tiek savākti paraksti 51% apmērā , bet pārējie 49% pat nav pat  informēti, kāds lēmums un par ko tiek pieņemts.

Dzīvokļa īpašniek, Tev taču rūp, kas notiek ar tavas mājas apsaimniekošanas maksu, kā tā tiek tērēta, kādi darbi tiek veikti Tavā mājā! Nāc uz kopības sapulci,  piedalies aptaujā un atgriez atpakaļ aptaujas anketu, izsakot savu viedokli, aktīvi piedalies mājas pārvaldīšanā!

Par leģionellu baktēriju.

Publicēts Pirmdiena, 20 Marts 2017

Iedzīvotāju zināšanai.

Legionellu baktērijas ir sastopamas dabas ūdeņos (upēs un ezeros), kā arī mākslīgās ūdens sistēmās – karstajā un aukstajā ūdenī un aplikumos ūdens uzglabāšanas tvertnēs, t.sk. ēku ventilācijas sistēmu dzesēšanas torņos, cauruļvados, krānos, dušas uzgaļos u.c. Baktērija var izdzīvot zemā temperatūrā, atrodoties ūdenī rezistentā stāvoklī, bet tā vairojas +20–42 grādu (pēc celsija) temperatūrā stāvošā ūdenī, ja ir pietiekamā daudzumā barības vielas, un jo īpaši bioplēves aplikumos uz cauruļvadu, dušas galviņu u.c. iekšējām virsmām. Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā temperatūrā +37–42 grādi (pēc celsija). Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50–60 grādiem (pēc celsija), baktērija iet bojā. Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Nevar inficēties ar legionellozi, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes – ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas (aerosolu), kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.

Profilakses pasākumi, kas jāievēro dzīvojamo un sabiedrisko ēku apsaimniekotājiem, kā arī ūdens lietotājiem:

Lasīt tālāk: Par leģionellu baktēriju.