JoomlaTemplates.me by BlueHost Reviews

Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku zināšanai!

Publicēts Otrdiena, 11 Aprīlis 2017

      Sācies pavasaris un līdz ar to arī daudzdzīvokļu mājās tiek veikti remontdarbi. Lai šajās mājās varētu veikt  remontus, kuru summa pārsniedz EUR 500  (P/A SAN-TEX apsaimniekotajās mājās),  ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības   lēmums.  Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Lēmumu pieņemšanas kārtību daudzdzīvokļu mājās regulē Dzīvokļu īpašuma likums.     

Ir  3 varianti, kā var pieņem lēmumus daudzdzīvokļu mājā:

  1. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē .
    Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas.  Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.
          Uz kopsapulci jāierodas ar īpašuma apliecinošu dokumentu. Ja dzīvokļa īpašums ir reģistrēts uz vairākām personām, tad viņiem ir jāvienojas, kurš pārstāvēs visu intereses, uzrakstot pilnvaru (pie notāra nav jāapstiprina). Ja dzīvokļa īpašnieks nevar pats ierasties uz kopsapulci, viņš arī var uzrakstīt pilnvaru citai personai pārstāvēt viņa intereses kopsapulcē. Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.
  2. Nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā.
        Lēmumu var pieņemt arī nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. To var izdarīt  aptaujas veidā - dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma projektu par lemjamo jautājumu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
         Par balsošanas rezultātiem dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem.
  3. Citādi savstarpēji vienojoties.
        Lai pieņemtu lēmumu citādā veidā, nekā divos iepriekšējos variantos, ir nepieciešama visu (100%) dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās. Dzīvokļu īpašnieku kopība  ar visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu var noteikt, kuri jautājumi izlemjami tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kā turpmāk sasaukt sapulces, kādā veidā veikt aptaujas,  kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un noformējami tajās pieņemtie lēmumi un protokoli. Ja tādas 100% vienošanās nav, tad lēmumi jāpieņem izmantojot vienu no pirmajiem diviem variantiem. Nav pieļaujams, ka dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks vāc parakstus staigājot pa dzīvokļiem vai satiekot uz ielas, kāpņu telpās, kamēr nav 100% kopības lēmuma to darīt, jo mēdz būt gadījumi , kad tiek savākti paraksti 51% apmērā , bet pārējie 49% pat nav pat  informēti, kāds lēmums un par ko tiek pieņemts.

Dzīvokļa īpašniek, Tev taču rūp, kas notiek ar tavas mājas apsaimniekošanas maksu, kā tā tiek tērēta, kādi darbi tiek veikti Tavā mājā! Nāc uz kopības sapulci,  piedalies aptaujā un atgriez atpakaļ aptaujas anketu, izsakot savu viedokli, aktīvi piedalies mājas pārvaldīšanā!

Par leģionellu baktēriju.

Publicēts Pirmdiena, 20 Marts 2017

Iedzīvotāju zināšanai.

Legionellu baktērijas ir sastopamas dabas ūdeņos (upēs un ezeros), kā arī mākslīgās ūdens sistēmās – karstajā un aukstajā ūdenī un aplikumos ūdens uzglabāšanas tvertnēs, t.sk. ēku ventilācijas sistēmu dzesēšanas torņos, cauruļvados, krānos, dušas uzgaļos u.c. Baktērija var izdzīvot zemā temperatūrā, atrodoties ūdenī rezistentā stāvoklī, bet tā vairojas +20–42 grādu (pēc celsija) temperatūrā stāvošā ūdenī, ja ir pietiekamā daudzumā barības vielas, un jo īpaši bioplēves aplikumos uz cauruļvadu, dušas galviņu u.c. iekšējām virsmām. Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā temperatūrā +37–42 grādi (pēc celsija). Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50–60 grādiem (pēc celsija), baktērija iet bojā. Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Nevar inficēties ar legionellozi, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes – ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas (aerosolu), kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.

Profilakses pasākumi, kas jāievēro dzīvojamo un sabiedrisko ēku apsaimniekotājiem, kā arī ūdens lietotājiem:

Lasīt tālāk: Par leģionellu baktēriju.

Cauruļvadu aizsalšana ziemas periodā

Publicēts Trešdiena, 08 Februāris 2017

      Atnākot kārtējam ziemas periodam, it sevišķi, ja tas vēl saistīts ar pēkšņām temperatūras izmaiņām, aktuāls paliek jautājums, ko man darīt, ja kādu rītu no mana dzīvokļa vai mājas krāna vairs netek ūdens.
      Diagnoze ir tikai viena - ir aizsalis ūdensvads.

Kāpēc aizsalst un kā tomēr nodrošināties pret cauruļvadu aizsalšanu?

      Cauruļu aizsalšanas gadījumu iemesli visbiežāk ir pašu dzīvokļu vai māju īpašnieku vieglprātīgā attieksme pret savu un mājas kopējo īpašumu.
      Ir arī  ļoti daudz gadījumu, kad aizsalšanas iemesls ir neapdzīvoti un līdz ar to arī neapkurināti dzīvokļi. Tas attiecas uz dzīvokļiem vai mājām ar malkas apkuri. Tas izraisa ne tikai cauruļu aizsalšanu, bet arī papildus apkures izmaksas kaimiņiem. Var būt  arī citi  aizsalšanas iemesli:
neapkurinātas koplietošanas telpas, kurās ievadīti ūdensvadi un kanalizācijas cauruļvadi;

Lasīt tālāk: Cauruļvadu aizsalšana ziemas periodā