Par leģionellu baktēriju.
Iedzīvotāju zināšanai.
Legionellu baktērijas ir sastopamas dabas ūdeņos (upēs un ezeros), kā arī mākslīgās ūdens sistēmās – karstajā un aukstajā ūdenī un aplikumos ūdens uzglabāšanas tvertnēs, t.sk. ēku ventilācijas sistēmu dzesēšanas torņos, cauruļvados, krānos, dušas uzgaļos u.c. Baktērija var izdzīvot zemā temperatūrā, atrodoties ūdenī rezistentā stāvoklī, bet tā vairojas +20–42 grādu (pēc celsija) temperatūrā stāvošā ūdenī, ja ir pietiekamā daudzumā barības vielas, un jo īpaši bioplēves aplikumos uz cauruļvadu, dušas galviņu u.c. iekšējām virsmām. Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā temperatūrā +37–42 grādi (pēc celsija). Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50–60 grādiem (pēc celsija), baktērija iet bojā. Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Nevar inficēties ar legionellozi, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes – ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas (aerosolu), kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
Profilakses pasākumi, kas jāievēro dzīvojamo un sabiedrisko ēku apsaimniekotājiem, kā arī ūdens lietotājiem:
Visās ēku ūdens apgādes sistēmās:
- Uzturēt aukstā ūdens temperatūru zem +20 grādiem (pēc celsija);
- Karstā ūdens cauruļvadus izolēt un ievērot, lai tie neatrastos pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem;
- Uzturēt karstā ūdens temperatūru kopējā sistēmā virs +60 grādiem (pēc celsija), nodrošinot, ka pie izplūdes no krāna (dušas) tā temperatūra nav zemāka par +50 grādiem (pēc celsija), mērot to vienu minūti;
- Novērst situācijas, kad ūdens apgādes sistēmā rodas ūdens sastāvēšanās, kas veicina bioplēves augšanu – noslēgt cauruļvadu aklos galus, pirms lietošanas skalot ilgi nelietotas ierīces, piemēram, veļas mašīnas ūdens pievades un izvades sistēmas, dušas, izlietnes u.c.;
- Regulāri tīrīt karstā ūdens tvertnes un skalot to cauruļvadu sistēmas, siltummaiņus;
- Ilgi nelietotas ierīces, piemēram, dušas uzgaļus un izlietnes krānu iekšējās virsmas mazgāt un tīrīt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus.
- Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām, to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam.
- Gadījumā, ja māju iedzīvotāji un namu apsaimniekotājs ir vienojušies par zemākas karstā ūdens temperatūras uzturēšanu, lai samazinātu komunālos maksājumus, pārējie iedzīvotāji ir jābrīdina par iespējamiem riskiem un piesardzības pasākumiem.
- Ja dzīvoklī vai mājā taupības nolūkā reti izmanto ūdeni vai tā cirkulācija ir neliela, iesaka vismaz pāris minūtes pirms lietošanas ūdeni notecināt. Tajā laikā vajadzētu iziet no telpas.
- Ja gadījumos, kad mājās tehniski nevar nodrošināt atbilstošu karstā ūdens temperatūru, un tiem, kuri izlēmuši taupīt, vismaz reizi nedēļā ēkā vajadzētu paaugstināt ūdens temperatūru līdz 60–70 grādiem. Legionellas baktērijas 70 grādu temperatūrā iet bojā apmēram trīs minūšu laikā, 60 grādu temperatūrā – stundas vai divu stundu laikā.
- Atbilstošas temperatūras uzturēšana ir efektīvākais un kopumā arī lētākais profilakses veids. Pie tam nepieciešams uzturēt ūdens sildīšanu arī karstā ūdens cauruļvados, kur ūdens necirkulē. Lai izvairītos no applaucēšanās ar karsto ūdeni, tieši pie izplūdes ieteicams izmantot termostatisko maisītāju (vārstuli).