Raksti, publikācijas
Skaidrojums par ūdens aprēķinu
Iedzīvotāju zināšanai skaidrojam to, kā tiek aprēķināta maksa par ūdeni, ja dzīvokļa īpašnieks atrodas ilgstošā prombūtnē un par to nav informējis p/a „SAN-TEX”.
2008.gada 9.decembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 28.punkts nosaka, ka ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku.
Savukārt 29.punts nosaka pārvaldnieka rīcību ūdens patēriņa aprēķinā atsevišķam īpašumam gadījumos, ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vai nav informējis par to pārvaldnieku – šādā gadījumā aprēķina ūdens patēriņu, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trīs mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas.
Sekojoši, ja ūdens patēriņš atsevišķajam īpašumam ticis aprēķināts saskaņā ar MK noteikumu 28.punktu trīs mēnešus pēc kārtas un joprojām pastāv 28.punktā minētie apstākļi, MK noteikumi nenosaka, kā aprēķināms ūdens patēriņš, līdz ar to ūdens patēriņu neaprēķina, izņemot gadījumus, ja mājai ir izveidojusies ūdens patēriņa starpība.
MK noteikumu 19.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Vienlaicīgi noteikumu 191 punkts paredz gadījumus, kādos ūdens patēriņa starpību sadala nevis uz visas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, bet gan uz 191 gadījumos noteiktajiem (ja tādi ir). Kā viens no šādiem gadījumiem noteikts 191 1.punktā : ūdens patēriņa starpību sadala starp dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas.
Tātad tādos gadījumos, kad dzīvojamā īpašumā neviens ilgstoši nedzīvos, ūdens netiks lietots un ūdens skaitītāju rādījumi netiks nodoti, īpašniekam ir jāvēršas p/a SAN-TEX” ar iesniegumu, pretējā gadījumā maksa par ūdeni tiek aprēķināta atbilstoši augstāk minētajiem Ministru kabineta noteikumiem: pirmos trīs mēnešus ūdens patēriņš tiek aprēķināts pēc vidējā patēriņa konkrētajā dzīvoklī, pēc tam gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājai ir ūdens patēriņa starpība, to sadala starp tādiem dzīvokļu īpašniekiem, kas nenodot ūdens skaitītāja rādījumus vismaz trīs mēnešus pēc kārtas. Ja īpašnieks ir iesniedzis p/a „SAN-TEX” iesniegumu par savu ilgstošu prombūtni, maksa par ūdeni netiek aprēķināta, izņemot noteikumos noteikto starpību.
Atgādinām, ka 09.12.2008. MK noteikumu Nr.1013 19 1 pantā ir minēti arī citi gadījumi, kad ūdens patēriņa starpību sadala nevis uz visas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, bet gan starp konkrētiem dzīvokļu īpašumiem: 1) kuru atsevišķajos īpašumos nav uzstādi ūdens patēriņa skaitītāji; 2) kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam savā dzīvokļa īpašumā pārbaudīt ūdens patēriņa skaitītāju, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu paziņojis rakstiski vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz to dzīvokļa īpašumu, kur plānots veikt pārbaudi; 3) kuru dzīvokļu īpašumā , pārbaudot ūdens patēriņa skaitītāju, konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav plombēti, vai to plombējums bojāts, vai tie nav verificēti 3 mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.
Ūdens patēriņa starpība
Ūdens patēriņa starpība - starpība, kas veidojas starp mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja uzrādīto, tas ir dzīvojamai mājai piegādāto ūdens daudzumu un mājas dzīvokļos, uzņēmumu vai institūciju telpās (pārsvarā pirmajā vai pagrabstāvos esošās juridiskās personas) uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumi, fiksētie ūdens zudumi avāriju vai remontu gadījumos.
Piemērs: daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopējais skaitītājs fiksē 385,0 m3 tekošā mēneša ūdens patēriņu. Starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāju un dzīvokļu īpašnieku/īrnieku iesniegto sastāda 85 m3, jeb 22.08 %.
Mēģināsim analizēt dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpību pa pozīcijām:
Ja mēneša laikā ir bijušas avārijas – tās laikā zaudētais ūdens patēriņš var tikt gan aprēķināts, gan vizuāli novērtējams.
Pirmkārt - ja caurule ir pilnīgi norauta, tad pēc attiecīgās caurules diametra caurplūdes m3/h x avārijas laiks.( diam.20-25 mm -1,5 līdz 2,5 m3 stundā, attiecīgi diam. 32- 40 mm līdz 6 m3 stundā). Šādas nopietnas noplūdes līdz ūdens noslēgšanai parasti var aizņemt 1-2 stundas pie vissliktākajiem apstākļiem (avārija notiek nakts stundā, ievada ventīlis nestrādā vai jānoslēdz uz ielas ar ūdeni pilna kontrolaka). Tātad šādas avārijas gadījumā vajadzētu pazaudēt 5 līdz 12 m3, kas nozīmē piemēram 100 m2 pagrabtelpu aizliet 5 līdz 10 cm biezā slānī. Bet tas nenotiek bieži, vai arī noplūdes tiek pamanītas un novērstas ar mazākiem ūdens zaudējumiem.
Otrkārt - sistēmas pildīšana. Piemēram, piecu stāvu 60 dzīvokļu mājas iekšējo ūdens apgādes tīklu kopgarums atkarībā no mājas projekta, dzīvokļu un stāvvadu skaita var būt 4300-5000 m (parasti ir uz pusi mazāk, ja stāvvadi ir tehniskajās šahtās un tikai atzari ieiet dzīvokļos). Ja pieņem vidējo cauruļu diam.=32 mm (parasti stāvvadu diam.=25mm), tad ūdens kopējais apjoms dzīvojamās mājas iekšējos tīklos būs aptuveni 4 m3 (V=Spam.⋅H , kur Spam.=Sriņķim=πR2).
Treškārt - sistēmu atgaisošana. Santehniķim vajadētu veselu stundu veikt atgaisošanu, lai caur atgaisošanas ventiļiem novadītu 1-1,5m3 (atgaisošanas ventiļu maksimālā caurplūde/stundā). Cik bieži to veic šādā laika daudzumā? Atgaisošanas gadījumos patērēto ūdens apjomu var fiksēt atsevišķi no ūdens skaitītāja, kas atrodas siltummezglā.
Lai arī neviena māja vai kopīpašuma teritorija nav pasargāta no ūdensvada avārijām, kas savukārt var notikt gan vecos, nolietotos tīklos, gan salīdzinoši pat nesen atremontētos posmos – patstāvīgi jāapseko pagrabos un šahtās esošie cauruļvadi un noslēgarmatūra. Katra dzīvokļa saimniekam jāseko savā valdījumā esošo ūdens cauruļvadu tehniskajam stāvoklim.
MK noteikumi Nr.1013,, Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu’’ 19. punkts paredz, ka ieskaitot avārijas vai remonta laikā nopludināto ūdens daudzumu, kas veido daļu no ūdens uzskaites apjomu starpību, sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Ja vien mājas kopsapulcē ar 50%+ vairākumu nav lēmusi savādāk (no mājas apsaimniekošanas maksas uzkrājuma, bet tas nenodrošina taisnīgumu, ja tomēr kāds krāpjas?).
Minēto noteikumu 191 punkts paredz gadījumos, kad ūdens patēriņa starpības sadales kārtība netiek veikta pēc 19.punkta noteikumiem, bet tā tiek sadalīta starp sekojošiem dzīvokļu īpašniekiem:
1. Kuri vismaz trīs mēnešu pēc kārtas nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumiem,
2. Kuru atsevišķos īpašumos nav uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji,
3. Kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam savā dzīvokļa īpašumā pārbaudīt ūdens patēriņa skaitītāju, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu paziņojis rakstiski nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz šo dzīvokļa īpašumu, kur plānots veikt pārbaudi,
4. Kuru dzīvokļu īpašumā, pārbaudot ūdens patēriņa skaitītāju, konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav plombēti, vai to plombējums ir bojāts, vai tie nav verificēti 3 mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.
Ja dzīvojamā mājā nav šādu dzīvokļu īpašnieku, tad ūdens patēriņa starpības sadalei tiek piemērots 19.pants (proporcionāli starp visiem mājā esošajiem atsevišķiem dzīvokļu īpašumiem).
Ņemot vērā augstāk minēto, Balvu novada p/a „SAN-TEX” rēķini tiek sastādīti ievērojot šos Noteikumus.
Starpību starp dzīvokļu ūdens skaitītājiem un mājas kopējo ūdens skaitītāju veido sekojošie faktori :
1. Rādījumu nolasīšana dažādos laikos t.i. nolasīšana tiek veikta mēneša pēdējās nedēļas intervālā;
2. Nolasīšanu veic kļūdaini t.i. nenorakstot pareizo patēriņu dažādu iemeslu dēļ (redzamība, cilvēciskais faktors utt.);
3. Iesniedzot noapaļotos skaitļus. Vienkārši tiek uzrakstīti 2 m3 vai 3 m3 utt. bez litru simtdaļām un desmitdaļām;
4. Iesniedzot nepatiesos rādījumus, jo nav bijis laika tos nolasīt vai prombūtnes laikā;
5. Tiek veikta skaitītāju bloķēšana vai ūdens zagšana, manipulācija ar skaitītājiem;
6. Bojāts dzīvokļa vai mājas kopējais skaitītājs;
7. Bojāts ūdensvads, noplūdes, sistēmas atgaisošana u.c. faktori.
Uz mājas ievada un dzīvokļos aiz skaitītāja ieteicams uzstādīt vienvirziena vārstu, kas nodrošinātu mājas tīklos esošā ūdens nezaudēšanu mājas ievada vai ielas maģistrālā ūdensvada avāriju gadījumā. Ja tomēr ir bijušas mājas iekšējo tīklu noplūdes, tās mājas vecākajam, kopā ar apsaimniekotāju jāvienojas par ūdens zudumu apjomu un jāinformē mājas iedzīvotāji, norādot kādu apjomu no rādījumu starpības sastāda šie ūdens zudumi. Tas tāpat ir jāapmaksā.
Ūdens patēriņa skaitītāji, kā jebkurš mērinstruments, ir jāpārbauda likumā noteiktajā periodā. Ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude jāveic reizi 4 gados (MK noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu").
Ūdens patēriņa skaitītāji tiek ekspluatēti dažādos apstākļos, tiem ir mainīga slodze, karstajam ūdenim ir mainīga temperatūra. Ne mazāk svarīga ir mājas ūdens cauruļu tehniskais stāvoklis, kas pasliktinoties var ietekmēt ne tikai ūdens kvalitāti, bet arī mērinstrumenta mehānismu.
Pie visiem ideāliem nosacījumiem tomēr pastāv galvenās atšķirības:
1. Katrā mājā skaitītāji darbu veic atsķirīgos apstākļos (laboratorijā tie tiek nodrošināti vienādi).
2. Dzīvokļos uzstādītie skaitītāji vairumā gadījumos nevar uzskaitīt tādu pašu patēriņu, kā kopējais skaitītājs, jo to precizitātes klases un garantētā mērinstrumenta mehānisma jūtība atšķiras. Tas nozīmē, kamēr atsevišķa dzīvokļa skaitītājs ūdens patēriņam uzsākoties vai beidzoties vairs netiek uzskaitīts (tie ir daži litri vienā reizē), tikmēr mājas ievadā skaitītājam padodamais uz patērētāju ūdens apjoms ir vienmēr lielāks un tas saskaita šo ūdens plūsmu precīzāk. Bet ūdens patērina reizes pa visiem dzīvokļiem diennakts laikā var būt vairāki simti.
3. Skaitītāju uzinstalēšanas stāvoklim uz cauruļvadiem jābūt horizontālā stāvokli, ar mērinstrumenta skalu vērstam uz augšu. Galvenais ievada skaitītājs lielākajā daļā gadījumos ir uzstādīts pareizi. Ja skaitītāja instrukcijā ir norādīts cits pieļaujamais stāvoklis, tad to vēl vajadzētu pārbaudīt, jo izgatavotājs šādu norādi var ierakstīt arī komerciālos nolūkos. Tas attiecas arī uz skaitītāju marķējumiem un it kā labākiem rādītājiem, tas i. jūtīguma klasi. Galvenais iemesls, kāpēc praksē daļa skaitītāju tiek uzstādīti slīpi vai vertikāli ir tas, ka tā vieglāk nolasīt rādījumus (nereti skaitītāji dzīvokļu remontu laikā vispār tiek novietoti grūti pieejāmās vietās, kur pat skaitītāju nomaiņa ir apgrūtinoša).
4. Iedzīvotājiem regulāri ieteicams pārbaudīt savu uzstādīto santehniku, jo pie it kā neobjektīviem ūdens patēriņiem daudz gadu laikā vainojama var būt kāda no agrāk uzstādītajām santehnikas iekārtām. 1 stundas laikā caur nenofiksētu skalojamo trauku tualetē var iztecēt līdz 1m3 ūdens! Gadījumos, kad ūdens caur skalojamo trauku notek nemanāmos, nelielos apjomos, dzīvokļa ūdens ūdens skaitītājs visu var neuzskaitīt.
Vidējais normālais ūdens patēriņš Balvu pilsētā uz vienu cilvēki sastāda 1.5 – 2 m3/mēn. jeb 50 – 67 litri/dnn..Zemais ūdens patēriņš norāda uz skaitītāju bloķēšanu ,periodisku prombūtni vai skaitītāju tehnisko stāvokli.
Lai nodrošinātu precīzu rādījumu nolasīšanu ar radio modemu palīdzību, dzīvokļu īpašnieki var kopēji vienoties par šī jaunā pakalpojuma izmantošanu. Izmantojot šo jauno nolasīšanas sistēmu, dzīvokļa īpašnieks/īrnieks tiek atbrīvots no ikmēneša skaitītāju nolasīšanas, jo to izdara pakalpojuma sniedzējs. Pats galvenais ieguvums ir galvenā ūdensskaitītāja un dzīvokļu skaitītāju radījumu starpības minimums. Sīkāku informāciju var saņemt p/a „SAN-TEX”.
Apakškategorijas
-
Raksti, publikācijas
Ir uzsnidzis sniegs un aktuāls ir jautājums par sniega tīrīšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos.